Iepazīsti Dievu!

"NETICĪGAIS" TOMS

redwine — Wed, 02 Nov 2016 15:50:55 GMT

Nav pareizi Tomu nosaukt par neticīgo, jo vārdus:
".. un neesi neticīgs, bet ticīgs!" (Jāņa 20:27)
var attiecināt arī uz pārējiem mācekļiem.
Lūk. 24:9-41 ".., atpakaļ griezušās no kapa, tās to [ko divi vīri spīdošajās drēbēs sievām tika sacījis, ka Jēzus ir augšāmcēlies] visu pasludināja tiem vienpadsmit un visiem citiem. .. Un šie vārdi tiem izlikās kā pasaka, un tie viņām neticēja. .. divi no tiem gāja .. uz kādu pilsētiņu, .. vārdā Emava. .. arī pats Jēzus .. gāja ar viņiem. .. tie Viņu nepazina. .. Kleops, ..Viņam sacīja: .. Jēzu no Nacaretes, .. mūsu augstie priesteri un virsnieki .. situši krustā. Bet mēs cerējām, ka Viņš ir Tas, kas Israēlu atpestīs; .. Viņš tiem sacīja: "Ak, jūs nesaprašas un sirdī kūtrie, ka jūs negribat ticēt visu to, ko pravieši sludinājuši! .. Un tai pašā stundā viņi cēlās, griezās atpakaļ uz Jeruzālemi un atrada tos vienpadsmit sapulcējušos un tos, kas pie tiem bija. .. Jēzus pats stājās viņu vidū un viņiem sacīja: "Miers ar jums!" Bet tie ļoti izbijās un baiļojās, un viņiem šķita, ka garu redzot. Un Viņš tiem sacīja: "Kāpēc esat tā izbijušies? Un kāpēc tādas šaubas ceļas jūsu sirdīs? .. Bet, kad tie to aiz prieka vēl neticēja un brīnījās, Viņš tiem sacīja: "Vai jums še ir kas ēdams?"

Bet Toma vārdi: "Mans Kungs Un mans Dievs" pilnībā atbilst sekojošām Rakstu liecībām, jo viņš piesauc gan Tēvu, gan Dēlu:
1.Kor.8:6 "..bet mums ir tik viens Dievs, Tēvs, ..un tik viens Kungs, Jēzus Kristus, .."
2.Kor.1:3 "Slavēts lai ir mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs, .."
2.Kor. 11:31 "Mūsu Kunga Jēzus Dievs un Tēvs,"
Ef.1:3 "Lai slavēts mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs, ..."
Ef.1:17 ".. lai mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un godības pilnais Tēvs .."
1.Tes. 3:11 "Bet Viņš, mūsu Dievs un Tēvs, un mūsu Kungs Jēzus lai pašķir mums ceļu pie jums,"

Kas īsti ir Debesu templis!?

redwine — Fri, 25 Mar 2016 18:25:01 GMT

Kas īsti ir Debesu templis!?

Dievs lika savai tautai uzcelt Viņam svētnīcu.

Bībelē varam lasīt:

Un tiem būs Man taisīt svētnīcu, ka Es varētu mājot viņu vidū. 9 Visu pēc tā parauga, ko Es tev rādīšu, gan telti, gan visus tās rīkus, tā jums būs taisīt. .. 40 Un ievēro, ka tos taisi pēc parauga, kas tev kalnā tika parādīts. (2.Moz.25:8 )

Tā sastāvēja no iežogota ārējā pagalma, kur atradās upuru altāris un mazgājamais trauks. Aiz mazgājamā trauka atradās Derības telts, kas sastāvēja no diviem nodalījumiem, atdalītiem ar priekškaru. Pirmajā – Svētajā vietā labajā malā atradās galds ar skatāmajām maizēm, bet kreisajā malā septiņzaru eļļas lukturis. Tieši pret priekškara, kas nodalīja Vissvētāko Vietu atradās kvēpināmais altāris. Vissvētākajā vietā atradās Derības šķirsts ar Dieva 10 baušļiem

SDA dogma skaidro, ka debesīs atrodoties Dieva paša uzcelta ēka - svētnīca (jeb templis vai telts), kuras ēna krīt uz zemi kā tās attēls - Vecās Derības zemes svētnīca, uzcelta cilvēku rokām. Tā apgalvo arī, ka 1844. gadā Kristus pēc daudzu gadsimtu kalpošanas Svētajā Vietā, pārgājis uz Vissvētāko Vietu, lai veiktu kalpošanu tur.

Kā tad īsti ir? Vai Zemes templis, kā līdzība attēlo kādu ēku vai telpu kompleksu debesīs. Rakstīts:

Jaunajā Derībā runāts par Paša Dieva uzcelto svētnīcu, kam tad būtu jābūt par paraugu cilvēku uzceltajai. Un par šo svētnīcu Bībelē atrodam: Kristus nav iegājis rokām taisītā svētnīcā, patiesās attēlā, bet pašās debesīs, lai tagad par mums parādītos Dieva vaiga priekšā, (Ebr.9:24)

Viņš kļuvis: svētnīcas un īstās telts kalpotājs, ko uzcēlis Tas Kungs, ne cilvēks. (Ebr.8:2)

Jo: izpildījis šķīstīšanu no grēkiem, ir sēdies pie Majestātes labās rokas augstībā; (Ebr.1:3)

Tātad Kristus iegājis “pašās debesīs” un “sēdies pie Majestātes labās rokas”.

Tā kā nu mēs, brāļi, droši varam ieiet svētajā vietā Jēzus asiņu dēļ, ko Viņš mums sagatavojis par jaunu un dzīvu ceļu caur priekškaru, tas ir, Viņa miesu, (Ebr.10:19,20)

Tātad Viņš izgājis caur priekškaru un nosēdis pie Dieva labās rokas tūlīt pēc Savas Upurnāvēs, un vai šī nav Vissvētākā Vieta, kurā Viņš veic savu starpniecības kalpošanu, jo: Jo ir viens Dievs, kā arī viens starpnieks starp Dievu un cilvēkiem - cilvēks Kristus Jēzus, (1. Tim. 2:5 )

Vēl Bībelē lasām: Tempļa es tur [Jaunajā Jeruzālemē] neredzēju. Jo viņas templis ir Kungs Dievs Visuvaldītājs un Jērs. (Atkl. 21:22)

Te nu top skaidrs, ka Debesu templis arī bija “Kungs Dievs Visuvaldītājs un Jērs”, kas veica īsto kalpošanu cilvēces glābšanai

Bet Zemes templis bija šās Tēva un Dēla kalpošanas ēna. Zemes templī bija visi šīs kalpošanas atribūti gan simbolos (jeb ēnās), gan īstajās lietās. Tur bija Derības šķirsts ar Dieva 10 baušļiem, tātad Dieva likums. Kvēpināmais altāris simbolizēja lūgšanas uz Dievu, eļļas lukturis – Dieva Svēto Garu, bet skatāmās maizes Kristus miesu.

Tur bija īsta grēku nožēla ar simbolisku upuri, kas priekšvēstīja īsto – Kristus upuri un tur bija arī simboliskā (jeb ēnas) piedošana, kas piepildījās līdz ar īstā upura pienešanu: Viņš (Kristus) ir Jaunās Derības starpnieks, lai, pēc tam kad Viņš nāvē sagādājis atpestīšanu no pirmās derības laikā izdarītajiem pārkāpumiem, aicinātie saņemtu apsolīto mūžības mantojumu. (Ebr. 9:15)

Tādējādi, šī Tēva un Dēla glābjošā kalpošana tika uz zemes attēlota ar zemes svētnīcas simboliem.

Kamēr Kristus upuris vēl nebija pienests, ar kalpošanu zemes svētnīcas Svētajā vietā tika attēlota Jaunās Derības NĀKOTNES dievkalpošana, kas ir salīdzināšanās ar Dievu ik dienas caur Kristus starpniecību, pieņemot Kristus upurnāvi kā dienišķo upuri grēka izpirkumam.

Dzīvnieka upura nāve zemes svētnīcā simbolizēja nākamo Īsto Upuri un bija šā nākotnes notikuma ēna. Kad šis notikums īstenojās, tad ēna vairs nekrita un Svētās vietas kalpošana izbeidzās. Dieva tautai atklājās pieeja pie paša Dieva troņa,“ko Viņš mums sagatavojis par jaunu un dzīvu ceļu caur priekškaru, tas ir, Viņa miesu,” (Ebr. 10:20). Uzsākās Jaunās Derības kalpošana, kas labāka par Vecās Derības kalpošanu, kurā nebija tiešas pieejas pie Dieva troņa ar tūlītēju grēku piedošanu un šķīstīšanu no tiem, bet, “ja mēs pēc patiesības atziņas saņemšanas tīši grēkojam, tad neatliek vairs upuris par grēkiem” (Ebr. 10:26).

Jņ.1:1 “.. Vārds bija Dievs” gramatiskā analīze.

redwine — Wed, 19 Aug 2015 13:24:48 GMT

Jņ.1:1 “Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs” gramatiskā analīze.

Jaunajā Derībā ir virkne izteicēja-nominatīvo konstrukciju izmantošanas piemēru t.i. tādu konstrukciju, kur divi lietvārdi nominatīva locījumā saistīti ar darbības vārdu "ir" (piemēram, "Dievs ir mīlestība").
Frāze "izteicēja-nominatīvā (nosaucošā) konstrukcija" nozīmē, ka par izteicēju teikumā kļūst lietvārds (vietniekvārds, īpašības vārds) nominatīvā.
http://2mbc.ru/publication/Predikatnii_nominativ.pdf

Koldvela likums
Profesora I.K.Koldvela pazīstamais, 1930.gadā noformulētais, gramatikas likums, piedāvā vairākus pārliecinošus pierādījumus attiecībā uz izteiksmes "Vārds bija Dievs" optimālu tulkojumu un skaidrojuma. Zinātnieki nosaukuši šo koncepciju par "Koldvela likumu".
Tālākie spriedumi ir visai specifiski, tomēr lasītāji varēs izsekot argumentācijai, ja atcerēsies gramatikas terminus no dzimtās valodas vidusskolas kursa.
Koldvela likums skaidro izteicēja - nominatīvās konstrukcijas un izmanto pamatvienības:
1. Teikuma priekšmets (pamatideja, koncepcija vai persona).
2. Saites darbības vārds (darbības vārds "ir" raksturo drīzāk pašu teikuma priekšmetu, nekā kaut kādu darbību no tā puses).
3. Nominālā daļa [nosaucošā daļa], kas veido ar saites darbības vārdu saliktu nominālo izteicēju (ir parasts lietvārds vai īpašības vārds, kas raksturo, noteic vai vērtē teikuma priekšmetu)
4. Noteiktais artikuls, kura klātbūtne iespaido jēgu (piemēram, artikuls "the" angļu valodā, kurš skaidri iezīmē teikuma priekšmetu vai precizē nominālo izteicēju).

Atceroties šīs pamatvienības, varam vērsties pie Koldvela likuma.
Lūk, ko tas nosaka:
Lietvārdiem ar noteikto nozīmi, ietilpstošiem izteicēja sastāvā pirms saites darbības vārda, parasti priekšā nav [noteiktā] artikula. Tādu lietvārdu nedrīkst tulkot kā nenoteikto lietvārdu ar kvalitatīvu raksturojumu tāpēc, ka tam priekšā nav artikula; ja konteksts paredz, ka nominālā izteicēja daļa ir jau noteikta, to jātulko ar šo noteikto jēdzienu"
Pirms pielietot šo likumu pie Jņ.1:1, apskatīsim, kā rakstāma šā fragmenta atslēgas frāze grieķu valodā un krievu valodā. Vispirms precīzi atdarināsim šo frāzi latīniskā transliterācijā: kai theos ёп ho logos.

Tālāk aplūkosim sekojošo:
1. pirmkārt, tulkojumus (pēdiņās);
2. otrkārt, vārdu gramatisko lomu, norādītu iekavas pēc tulkojuma:

Koldvela likuma pielietojums
Deniels Volless uzskatāmi parāda, ka Koldvela likums paredz trīs tulkojuma variantus.
Tālāk seko Vollesa īss šo triju variantu izklāsts un to vājo un stipro pušu izvērtējums.
Pirmais variants: "Nenoteiktais"
Šā varianta pats pazīstamākais pielietošanas piemērs ir sastopams Jehovas liecinieku"Jaunās pasaules tulkojumā" - "Vārds bija dievs". Kaut arī Koldvela likums pieļauj tādu tulkojumu (ja to pieprasa konteksts), bet gramatika un konteksts tādu tulkojumu apšauba.
Otrais variants: "Noteiktais"
Koldvela likums ļauj tulkot lietvārdu theos ("Dievs") tā, kā it kā tam būtu noteiktais artikuls.
Kaut arī dotais variants gramatiski ir iespējams, konteksts noteikti liek uzmanīties, tomēr tulkojumos izmanto terminu "Dievs".
Trešais variants: "Kvalitatīvais"
Izteicēja nominatīvu (theos) var tulkot "kvalitatīvā" nozīmē. Izmantojot šo pieeju, lietvārds funkcionē vairāk kā īpašības vārds un atspoguļo kaut kādu galveno kvalitāti vai raksturojumu, kurš skaidrāk raksturo teikuma priekšmetu (logos). Piemērus tam var atrast Bībeles tulkojumos, kur theos ir pārtulkots vai nu kā "dievišķs" (Mofagta Bībele), vai ar frāzi "Kāds bija Dievs, tāds bija arī Vārds"(oriģ.. NEB: "What God was, the Word was".
Šis variants liekas visatbilstošākais. Jo, kaut arī Kristus Persona nav tāda pat kā Tēva Persona, Viņu būtība ir identiska. Kvalitatīvā theos ideja šajā gadījumā ir šāda, ka Vārdam bija visas pazīmes un īpašības, kādas ir "Dievam" [pieminētajam 1-mā panta sākumā]. Citiem vārdiem, Viņam bija viena būtība ar Tēvu, kaut arī kā būtnes Tie atšķīrās.

Arija Ticības apliecinājums

redwine — Sat, 08 Aug 2015 17:07:13 GMT

Par Ariju (Aleksandrijas Arijs, m. ē. IV gs. sākuma domātājs un rakstnieks) tiek apgalvots, ka viņš esot uzskatījis Kristu par radītu būtni.

Ticības apliecinājums, ar kuru Arijs vērsās pie imperatora Konstantīna (327.g.) /Ņemts no : Ortiz de Urbina : Nicäa und Konstantinopel, Mainz, 1964, S.293/:

Mēs ticam vienam Dievam, visvarenajam Tēvam un Kungam Jēzum Kristum, Viņa Dēlam, kuru Viņš dzemdināja pirms visiem gadsimtiem, Dieva – Logos, caur Kuru viss ir radīts, kā debesīs tā arī uz zemes, Kurš nāca uz zemes, pieņemot miesu, cieta, augšāmcēlās, uzkāpa debesīs un atnāks atkal, lai tiesātu dzīvos un mirušos; un Svētajā Garā; miesai augšāmceļoties, nākamās pasaules dzīvei, Debesu Valstībā; un katoliskajā [vispasaules] Dieva baznīcā, (izplatītā) no vienas (zemes) malas līdz otrai. Šo ticību mēs pieņēmām no svētajiem Evaņģēlijiem, kur Kungs sacīja Saviem mācekļiem: "eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā". Ja tomēr mēs tam neticam un, ja mēs patiešām nepieņemam Tēvu, Dēlu un Svēto Garu, kā to māca visa katoliskā baznīca un Svētie Raksti, kuriem mēs absolūti ticam tad, lai Dievs ir mūsu tiesnesis - tagad un drīz, nākošajā tiesā.

Agrīno kristiešu un baznīcas tēvu priekšstati par trīsvienību.

redwine — Sat, 08 Aug 2015 16:53:56 GMT

Baznīcas vēstures laika gaitā par trīsvienību eksistēja visdažādākie kristiešu un baznīcas tēvu priekšstati:
JUSTĪNS (dzim. ap 100.g.) piešķir Jēzum "otro vietu aiz nemainīgā un mūžīgā Dieva, visa Universa" Radītāja (skat. Just. Apol. 1,13).
IRENEJS (dzim. aptuveni 140.g.) attiecībā uz Mrk.13:32 mācīja, ka Tēvs stāv pāri visam, un ka Viņš ir lielāks par Dēlu (skat. Iren. Adv. Haer.2,28,8).
TERTULIANS (160.-200.g.) konstatēja, ka "bija laiks, kad Dievam vēl nebija Dēla"; vai: "pirms visa Radīšanas Dievs bija viens" (skat. Tert. Adv. Hermog.3.Adv.Prax.5; Tert.Adv.Marc.2,27).
ORIGENS (dzim. ap 185.g.) mācīja par Jēzu, ka Viņš "mazāk varens, nekā Tēvs. Mēs mācām tā, tāpēc ka ticam Viņa personīgajiem vārdiem, kur Viņš saka: " Mans Tēvs ir lielāks nekā es" (skat. Orig.Cels.8,15). Quelle: Deschner, K.: Abermahls krähte der Hahn, Stuttgart, 1962, S.383./.
Irenejs (ap 130-200 m.ē.), komentārs par tekstu «Tēvs ir lielāks nekā Es» (Jņ.14:28): «... Mēs no Viņa (Kristus) uzzinām, ka Tēvs ir Visaugstākais, ... jo Tēvs ir lielāks nekā es. Tieši tāpēc tas nozīmē, ka mūsu Kungs mācīja, ka arī attiecībā uz Viņa zināšanām Tēvs stāv pāri visiem»;
Irenejs, komentārs par tekstu «viens visu Dievs un Tēvs, kas pār visiem, ar visiem un iekš visiem» (Ef.4:6): «Un tā, ir viens Dievs, Tēvs, kas pār visiem un ar visiem un visos. Pāri visiem ir tieši Tēvs, Viņš Pats ir arī Kristus galva» («Против ересей», V.grām., 18.2 nodaļa);
Aleksandrijas Klements (apmēram 150-215 m.ē.), komentārs par tekstu «Bet šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst Tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko Tu esi sūtījis, Jēzu Kristu» (Jņ.17:3): «Mums ir nepieciešams ... iesakņot dvēsele pašu svarīgāko no lielākajām mācībām, kas vada uz mūžīgo dzīvi un nozīmē to, ka mūžīgais Dievs ir mūžīgo svētību Devējs un, ka Viņš ir pirmais un augstākais, un vienīgais labais Dievs. ... Tieši tāpēc Kungs pamāca visus, kas meklē mūžīgo dzīvību, pirmām kārtām, iepazīt To, kuru neviens nepazīst, kā vienīgi Dēls un tie, kam Dēls to atklās (Mat.11:27), tad, kā nākamo soli, pēc Dieva iepazīt... Kunga diženumu» («Какой богач спасётся?», 7.8);
Novacians (200-258 m.ē.), komentārs par tekstu, «Es un Tēvs, mēs esam viens» (Jņ.10:30): «Viņš, bez tam, teica: «viens» un lai ķeceri domā, ka viņš neteica «viens». Vārdi «esam viens» nozīmē tikai sabiedrisku saskaņu, nevis vienu personu ... izteiciens «viens» tomēr vajadzētu attiecināt uz harmonija, sakritību domāšanas veidā un laipnīgām simpātijām. Tāpēc, Tēvs un Dēls veido vienotību, pateicoties Viņu vienprātībai mīlestībā» («Die Trinitate»,«Trīsvienība», 27. nodaļa);
Kā redzams, agrīnās kristiešu baznīcas vīri šos pantus saprata tādā nozīmē, ka Tēvs ar tiem (šiem pantiem), tiek aprakstīts kā Visaugstākais, Kurš stāv pāri visam, arī Jēzum Kristum. Viņu komentāri norāda, ka tie neticēja trīsvienībai.