Un lūk jums liecība no viena no lielajiem vīriem, kurš, tāpat kā Kellogs "Alfa" atkāpšanās laikā, bija izcila un redzama figūra adventismā. Tas bija Lerojs Frumms, adventisma vēsturnieks un teologs, kas uzskatīja, ka Elena Vaita un pionieri pastāvējuši maldos Dieva būtības jautājumā. Pat no viņa dažiem izteikumiem saprotams, kādā nolūkā baznīcas vadība pieņēma mācību par trīsvienību un, kādas metodes tā pielietoja. Pievedu citātus no "Review and Herald" 1972 g, 3.izdevums:

Mēs sākām savās publiskajās uzstāšanās tīšām slēpt piederību pie šīs Baznīcas. Un mēs tā darījām līdz laikam, kamēr publiski netikām pārliecinājuši ļaudis par Svēto Rakstu pareizu sapratni mūsu draudzē galvenajos jautājumos ... Līdz laikam, kamēr mēs no savas puses visneatlaidīgākajā veidā nebijām pauduši savu attieksmi pret mūžīgajām patiesībām un snieguši pamatotus skaidrojumus par šiem kristīgas ticības fundamentāliem jautājumiem, mēs netikām daudzu evanģēlisko kustību atzīti kā kristieši, patiešām ipiedzimušie no augšienes un kā brāļi Kristū" (lpp. 37);

Pateicība Dievam, ka mums iestājās jauna diena, kad mūs sāka labāk saprast, atzīt un tas pavēra mums ceļu pie diženākās liecības pasaules priekšā. Uz mums vairs neskatījās kā tikai uz teorētiķiem un likumniekiem, bet kā uz īstiem kristiešiem, kuru cerība un mācība pilnīgi koncentrējas uz Kristu un Viņa Dieva pilnību.

Mums vaicā, kad mēs būsim tam gatavi? Laiks un apstākļi padarīja savu darbu. Uzausa jauna diena. Kā Baznīca, mēs sasniedzām uzskatu vienotību attiecībā uz Kristus pilno un mūžīgo Dievību, kas sākotnēji tika izklāstīti mūsu "Ticības pamatos" no 1931.g, ("Kad adventistu ticības mācība 1931.gadā tika no jauna noformulēta, Kristus un Svētā Gara vienbūtība ar Tēvu tajā tika noteikti izpausta. No tā laika Svētais Gars mūsu literatūrā tika atēlots kā "Trešā Dieva Persona". Tas mūs sasaista ar kristīgo baznīcu vairākumu" - sk. . Adventecho, № 4, 15. februāris, 1974) bet pēc tam arī citos materiālos. Pēdējais ariānistiskais atlikums tika izņemts no mūsu klasiskas literatūras 1944. gadā. (lpp. 466);