SDA mācītājs A.Pešelis vietnē FaceBook ievietojis rakstu: “Vai Svētais Gars būtu jāpielūdz?”.
Dīvains jautājums! Neesmu gan dzirdējis, ka adventisti pielūgtu Svēto Garu. Katrā ziņā domāju, ka tāda pielūgsme vismaz nepastāv SDA tādā līmenī, ka būtu kļuvusi par apspriežamu problēmu.
TAD KĀPĒC GAN PACELTS ŠĀDS JAUTĀJUMS, PAR SVĒTĀ GARA PIELŪGŠANU?

Lasiet pilno tekstu vai novelciet uz datora.

Ir rakstīts, ka Jēzus dvesa uz mācekļiem Svēto Garu, taču ne jau personu. Lasiet pilnajā aprakstā vai novelkot uz datora...

Tiek pētīts 7. pants no Apustuļu darbu 20. nodaļas.

Komentāŗā atklāts, ka ticīgie sapulcējās Sabatā, bet pirmā nedēļas dienā, kad, ar vakara iestāšanos, Sabats bija beidzies, pusnaktī jauneklis nokrīt no loga, bet paliek dzīvs.

No kurienes pantā Jes.44:24 vārdi “bez Manis tur neviena cita nebija”?!

Ar Bībeles citātiem skaidri pierādams (skat. pievienotajā materiālā) tas, ka Dievs gan viens pats bija Radītājs, bet Radīšanas liecinieki bija Dieva Dēls un eņģeļi. Tādējādi pamatoti var uzskatīt vārdus 24.pantā “bez Manis tur neviena cita nebija!” par neatbilstošiem pamatteksta izvietojumam (jo šie vārdi attiecas uz 25. pantu), tāpēc tie nav ņemami vērā Rakstu skaidrojumos un neatbilst adventistu dogmai par vienu Dievu trijās personās.

Sabatskolas 2019. g. 18.maija tēmā tiek apgalvots, ka “Pēteris zināja, ka Mesija ir pats Dievs”. Bet tur pat, teikumu tālāk, citēta Jaunā Derība ar tā paša Pētera vārdiem: «Slavēts lai ir Dievs, mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs» 1.Pēt.1:3.
Kā gan to saprast, Pēteris zinājis, ka Mesija esot pats Dievs, bet slēpa to un, jo vairāk, apgalvoja pretējo, ka Dievs ir «mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs»?
Līdz ar to vairāk kā 4 gadsimtus ļaudis "mocījās" neziņā un pēc lielām cīņām, kas
ietvēra vardarbību un pat slepkavību ar pretinieka noindēšanu, beidzot nonāca pie šīs apslēptās Pētera atziņas, Nikajas kocilā 325.g. un Konstantinopoles koncilā 381.g. (Pētera vēstules uzrakstītas no 62.-67.g).
 

Jņ.1:1-2

Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. Tas bija iesākumā pie Dieva.

Jņ.1:18

Dievu neviens nekad nav redzējis. Vienpiedzimušais Dievs, kas ir pie Tēva krūts, Tas mums Viņu ir darījis zināmu. .

Jņ.20:28

Toms atbildēja un sacīja Viņam: "Mans Kungs un Mans Dievs!"

Rom.9:5

no kuriem arī Kristus cēlies pēc miesas, kas ir Dievs pār visiem, augsti slavēts mūžīgi! Āmen.

Tit.2:13

13 gaidīdami svētlaimību, uz kuru ceram, un lielā Dieva un mūsu Pestītāja Kristus Jēzus godības atspīdēšanu;

Ebr.1:8

8 bet par Dēlu: Tavs tronis, Dievs, paliek mūžu mūžos, un taisnības zizlis ir Viņa valdnieka varas zizlis.

2.Pet.1:1

Sīmanis Pēteris, Jēzus Kristus kalps un apustulis, tiem, kas mūsu Dieva un Pestītāja Jēzus Kristus taisnībā dabūjuši to pašu dārgo ticību kā mēs:

1.Jņ.5:20.

Bet mēs zinām, ka Dieva Dēls ir nācis un mums tādu prātu ir devis, ka atzīstam vienīgi patieso, un mēs jau esam patiesajā - Viņa Dēlā Jēzū Kristū. Šis ir patiesais Dievs un mūžīgā dzīvība.

ANTITĒZES PILNAJĀ IERAKSTĀ

      Lasot E.Vaitas “Laikmetu ilgas” rodas pārliecība, ka viņa uzskatījusi Jēzu par Dievu un ticējusi Dieva trīsvienīgumam. Tomēr pastāv uzskats, ka viņas darbi tikuši falsificēti, lai šādu iespaidu radītu.

Runājot par trīsvienības izpratni mūsu ēras I un II gadsimtā, jāsaka, ka šķiet dīvaina “šķēpu laušana” par šo tēmu, jo šodien Bībelē ir atrodami divi panti, kam, šajā jautājumā, būtu jāieved nepārprotama skaidrība . Šie panti ir:

"Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā..." (Mat.28:19)

un

"Jo trīs ir, kas dod liecību debesīs: Tēvs, Vārds un Svētais Gars, un šie trīs ir viens. Un trīs ir, kas liecina virs zemes: Gars, ūdens un asinis, un šie trīs ir kopā.” (1.Jņ.5:7,8)