1.daļa. Vai Svētais Gars būtu jāpielūdz?

SDA sludinātājs (mācītājs) A.Pešelis vietnē FaceBook ievietojis rakstu: “Vai Svētais Gars būtu jāpielūdz?”.
Dīvains jautājums! Neesmu gan dzirdējis, ka adventisti pielūgtu Svēto Garu. Katrā ziņā domāju, ka tāda pielūgsme vismaz nepastāv SDA tādā līmenī, ka būtu kļuvusi par apspriežamu problēmu.
TAD KĀPĒC GAN PACELTS ŠĀDS JAUTĀJUMS, PAR SVĒTĀ GARA PIELŪGŠANU?

Tālāk mani komentāri par A.Pešeļa sacīto.
AP: “Mācībā par Trīsvienību Svētais Gars tiek definēts kā Dieva persona, taču pastāv funkcionālas atšķirības starp Tēva, Dēla un Svētā Gara personām. Tās nav identiskas.”
ER: Tomēr Adventist Review 1996.g. 31. okt. lpp.12. ir sacīts pilnīgi pretējais, ka trim Dievības personām dievišķības atribūti piederēja vienlīdzīgi, skat. saitē:
http://www.adventistarchives.org/docs/RH/RH19961031-V173-44__C.pdf

Ja tā neatveras, tad skatiet:

http://redvins.ucoz.com/load/adventist_review_1996_g_31_okt/1-1-0-62
Lūk pats citāts, ER tulkojums:

"Pestīšanas plānā tika ietverta vienošanās, ko panāca trīs Dievības personas, kam dievišķības atribūti piederēja vienlīdzīgi. .. viena no dievišķajām būtnēm .. stājās Tēva lomā, otra - Dēla lomā. .. dievišķā būtne, Svētais Gars arī piedalījās pestīšanas plāna īstenošanā. ..
Pieņemot lomas, kā paredzēja plāns, dievišķās būtnes nezaudēja neko no dievišķās varenības. Attiecībā uz savu mūžīgo eksistenci un citiem atribūtiem, viņi bija viens un vienādi. Bet attiecībā uz pestīšanas plānu, tur bija savā ziņā Dēla pakļaušanās Tēvam. Tas ir noslēpums."

Šai citātā gan runāts tiek par lomām, tātad varētu būt runa par lomu, ne jau personu, funkcionālām atšķirībām, kā jau tas arī ir teātrī vērojams. Bet vai tad Dievs mums izrādījis teātri, nevis sniedzis patiesu glābšanu.
Tad nu sanāk, ka personas tomēr būtu identiskas, bet pieņemtajās lomās tēlo, ka nav identiskas.
Bet arī SDA draudzes pamatmācībās atrodam sekojošo ierakstu:

“ 2.Trīsvienība
Ir viens Dievs: Tēvs, Dēls un Svētais Gars, trīs līdzvērtīgu Personu savienība. Dievs [Trīsvienība] ir nemirstīgs, visspēcīgs, visu zinošs un pāri visam, vienmēr klātesošs. .. Viņš [Trīsvienība] ir mūžīgi cienīgs, lai Viņu pielūgtu, ..”.

Tātad, pēc SDA “jurisdikcijas” Tēvs, Dēls un Svētais Gars esot “trīs līdzvērtīgu Personu savienība”. Bet tad, ja atļauts pielūgt Tēvu, tad jau arī “līdzvērtīgo personu” Svēto Garu. Galu galā, jau nekur nav sacīts, ka aizliegts pielūgt
Svēto Garu un, pēc SDA “likumdošanas”, nevienam nevar pārmest, ja kāds to dara, jo pielūdzot Trīsvienību, pielūdz arī Svēto Garu tās sastāvā.
ŠĀDA SITUĀCIJA, IESPĒJAMS, ARĪ IR IEMESLS JAUTĀJUMAM, VAI BŪTU JĀPIELŪDZ SVĒTAIS GARS.
AP: “JUCEKLI šajā izpratnē ienes harizmātiski domājošie kristieši, kuri lielāko uzsvaru pielūgsmē liek uz Svēto Garu, atkāpjoties no Svēto Rakstu liecības.”
ER: Bet ne jau tur tā vaina! Svētā Gara pielūgšana deklarēta jau ar Pirmo Konstantinopoles koncilu 381.g:

“Koncilā izlaboja un papildināja Nīkajas ticības apliecību. Tai tika pievienoti vārdi par Svēto Garu, "kas dzīvu dara, kas no Tēva iziet, kas ar Tēvu un Dēlu vienlīdz pielūdzams un godājams"”
https://lv.wikipedia.org/wiki/Pirmais_Konstantinopoles_koncils

Pie tam “harizmātiski domājošie kristieši” uzradās tikai ar 1901.g.1.janv, kad pāvests Leo XIII visas draudzes vārdā lūdzās caur himnu Svētajam Garam: «Nāc, Svētais Gars» un, šai lūgšanai, sekojošajām aktivitātēm. Bet pats šis
notikums ir atzīts par Vasarsvētku kustības piedzimšanas stundu. Turpretī Svētais Gars par pielūdzamu tika atzīts jau 15 gadsimtus agrāk.
AP: “Bībelē nav nevienas rakstu vietas, kur būtu paraugs vai mudinājums lūgt vai pielūgt Svēto Garu. Nemaz nerunājot par lūgšanu Svētā Gara vārdā. Nav lūgšanu arī Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā. Kristus ir mācījis lūgt Tēvu Jēzus vārdā. Lūgšanas tiek vērstas pie Dieva Tēva. Lūgumi, protams, tika izteikti arī Jēzum personiski. Taču nav nevienas rakstu vietas, kur būtu pat minēta lūgšana Svētajam Garam.”
ER: Piekrītu AP augstāk sacītajam un arī sekojošajam apgalvojumam neiebilstu:
AP: “Rom. 8:26 rakstīts, ka Gars aizlūdz par mums. Taču Svētais Gars nav vidutājs starp cilvēku un Dievu, jo Kristus ir vienīgais Vidutājs (1.Tim. 2:5).”
ER: Tomēr tālāk, pēc A.Pešeļa sacītā, izskatās, ka, šai visā, JUCEKLI ienes pati 3-vienības dogma.
AP: Saka: “Svētais Gars nav vidutājs starp cilvēku un Dievu”
ER: Bet š.g.1.cet. Sabatskolas apcerējumā tika mācīts par TREŠO PERSONU (Dievu), kā vidutāju.
Apcerējuma 4.tēmā “SVĒTĀ GARA PERSONĪBA” tiek mācīts,ka Svētais Gars esot persona:

“ Tieši tāpat kā Jēzus ir Persona, arī Svētais Gars ir personīgs. .. Svētais Gars .. ir persona tikpat lielā mērā kā Tēvs un Dēls. .. mēs domājam par Svēto Garu kā dievišķu Personu, .. Svēto Garu kā trīsvienīgās Dievības Personu .. Svētais Gars ir dievišķa Persona .. Svētā Gara .. klātbūtne ir Persona, tieši tāpat kā Tēvs un Jēzus.”(Apcerējuma 4.tēma)

Un tālāk, 9.tēmā māca, ka caur šo personu, kā Dievu, mums ir sasniedzami Tēvs un Dēls:

“ Caur Svēto Garu [kā personu] mēs esam savienoti ar pašu Kristu. .. Caur Garu mums ir pieeja pie Dieva Tēva.” (Apcerējuma 9.tēma)

Līdzīgi, 2009.gadā kādā sarakstē, J.Driķis (Ogres dr.) izsacījās:

"Pēc Kristus uzkāpšanas debesīs un mūsu laikā, Tēvs un Dēls sasniedz mūs caur trešo Personu – Svēto Garu".

Kam nu ir taisnība, ordinētajam mācītājam A.Pešelim vai SDA sabatskolas mācībai un Mg.theol. J.Driķim?!

2.daļa. Vai Svētais Gars būtu jāpielūdz?

AP: “Taču Svētais Gars ir svarīgs, jo spēj būt visur klātesošs, atgādinot, pārliecinot un paskubinot nākt pie Kristus un tapt Kristum līdzīgiem raksturā.” [AP šeit citē 1. Kor. 6:19-20]
ER: Tātad AP saka: “Kristus ir vienīgais Vidutājs” (skat. 1.daļā) un piebilst, ka “Svētais Gars ir svarīgs, jo spēj būt visur klātesošs”. Tad, kā Kristus realizē savu vidutājību? Vai tad Viņš nespēj būt visur klātesošs. Un, kā ar Tēvu, vai tad
Tēvs nav visuresošs?
Kā tad saprast rakstvietu:
«Jēzus viņam atbildēja: "Kas Mani mīl, tas Manus vārdus turēs, un Mans Tēvs to mīlēs, un mēs nāksim pie Viņa un ņemsim pie Viņa mājas vietu.» (Jāņ.14:23)
Kā tad Viņi abi, Tēvs un Dēls var nākt pie mums, ja no AP sacītā saprotams, ka Svētais Gars ir svarīgs, jo “spēj būt visur klātesošs”, jādomā, ka atšķirībā no Tēva un Dēla.
Lai ieviestu skaidrību, pieminēšu, ka ne jau Svētais Gars, pats par sevi, ir visuresošs, bet Tēvs ir visuresošs caur Savu darbīgo spēku - Svēto Garu.
Lai vieglāk būtu stādīties priekšā šādu visuresamību, atgādināšu līdzību ar magnēta “visuresamību” zināmā telpā caur savu magnētisko lauku.
Magnēts ar savu magnētisko lauku iedarbojas uz attālinātām dzelzs skaidiņām. Tās tiek orientētas pēc magnētiskā lauka līnijām un pašas tiek magnetizētas, kļūstot līdzīgas pašam magnētam.
Arī Dieva Svētais Gars darbojas mūsos, lai mēs orientētos pēc Dieva līdzības un taptu līdzīgi raksturā Pašam Dievam, lūk:
“Viņš .. jums dotu Savu Garu .. un jūs .. 19 ..ar to piepildīti, iegūtu visu Dieva pilnību” (Ef.3:16-19).
Un tā, piepildīti ar Dieva Garu, mēs,
“kas jau esam apveltīti ar pirmo debess balvu - Garu, ar ilgu pilnām nopūtām gaidām, .. bērnu tiesu, .. miesas pilnīgo atpestīšanu“. (Rom.8:23).
Dieva Gars aicinoši iedarbojas uz mūsu domām un vēlmēm un, mūsu neziņā un nevarībā, izraisa mūsu nopūtas, bet tās pauž vārdos neizsakāmu tiekšanos pēc Dieva taisnības. Dievs caur Savu Garu, kas mūs piepildījis, uztver un saprot šīs neizsacītās sirdsdomas. Tā tas arī ir pasacīts sekojošajā citātā. Un ne jau cita persona - gars tur nopūšas, bet mēs, Dieva Gara pamudināti:
“Tā arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam, jo mēs nezinām, kas un kā mums jālūdz, bet Gars pats mūs aizstāv ar bezvārdu nopūtām. Un tas, kas izpēta sirdis, zina, kas Garam padomā, tādēļ ka Gars pēc Dieva prāta iestājas par svētajiem." (Rom. 8:26,27)
Šo citātu bieži izrauj ārpus nodaļas konteksta un izmanto kā “pierādījumu”, ka Gars būtu atsevišķa persona. Tomēr par kādu Garu Rom. 8. nod. ir runa? Ja lasām visu tekstu (11-27), kļūst saprotams, ka tas ir Dieva Tēva personisks Gars:
“.. ja jūsos mājo TĀ Gars, kas Jēzu uzmodinājis no miroņiem, .. ja jūs Gara spēkā darāt .. visi, ko vada DIEVA Gars, ir Dieva bērni. .. jūs esat saņēmuši dievbērnības Garu, kas mums liek saukt: Aba, Tēvs! .. “ (Rom. 8:11-15)
No citējuma redzam, ka pieminētais Gars ir “TĀ Gars, kas Jēzu uzmodinājis no miroņiem” , tātad, Tēva Gars un nevis kāds cits gars - kāda cita persona.
Tādējādi Tēva Gars iemājo mūsos un, kā Tēva saziņas līdzeklis ar mums, caur mūsu bezvārda nopūtām, nodod mūsu neizteiktās lūgšanas Tam, “kas izpētī sirdis”.
Citiem vārdiem, Tēvs pats ar Savu Svēto Garu, kā Savu saziņas līdzekli ar mums, izpēta mūsu sirdis un dzird pat mūsu nopūtās izteiktās lūgšanas.
AP: Svētais Gars nav ticis sists krustā. Jēzus ir sists krustā. Vasarsvētkos izlija nevis Jēzus, bet gan Svētais Gars.
ER: Diezgan savāda loģika – Svētais Gars, kā persona, izlija. Sanāk, ka izlīt varētu arī trinitārā persona Jēzus.
AP: Par Garu Jēzus ir sacījis:
"Tas Mani cels godā, jo Viņš ņems no tā, kas ir Mans, un jums to darīs zināmu. Viss, kas Tēvam pieder, pieder Man; tāpēc Es jums sacīju, ka Viņš ņems no tā, kas ir Mans, un jums to darīs zināmu" Jāņa 16:14-15.

ER: No citāta skaidrs, ka Svētais Gars pieder Tēvam, bet tas nekādi nesaskan ar trinitāro mācību par Trīsvienības trīs līdzvērtīgajām Personām. Un vēl vairāk, Jēzus saka; “Viss, kas Tēvam pieder, pieder Man”. Tātad Gars pieder arī Dēlam:
“.. jūs neesat miesā, bet Garā, tik tiešām, ka Dieva Gars mīt jūsos. Bet, ja kādam nav Kristus Gara, tas nepieder Viņam.” (Rom.8:9).
AP: Centrā ir Jēzus Kristus, kuru izceļ Svētais Gars. Tādēļ mēs pielūdzam Tēvu un Jēzu, bet nevis Svēto Garu. Svētais Gars nav starpnieks ne lūgšanā, ne glābšanā, jo Kristus ir starpnieks un Glābējs.
ER: Nevis Gars, kā atsevišķa persona, izceļ Kristu, bet Pats Tēvs, dodams Dēlam no Sava Gara, kurš runās nevis no Sevis paša - no Tēva, bet ņems no tā, ko dzirdēs no Kristus, jo (Jāņ.15:26; 16:13-15)
"Kad nu nāks Aizstāvis, ko Es jums sūtīšu no Tēva, Patiesības Gars*), kas iziet no Tēva, tas dos liecību par Mani. bet arī jūs dosiet liecību..".
Tādēļ ka
"viss, kas Tēvam pieder, pieder Man; tāpēc Es jums sacīju, ka Viņš *) ņems no tā, kas ir Mans, un jums to darīs zināmu".
Tad kad būs saņemts Patiesības Gars,
"tas jūs vadīs visā Patiesībā, jo viņš nerunās no sevis paša.." , bet no Kristus.
P.S.
*) Viņš - Patiesības Gars ir Tēva Gars un nevis kāda atsevišķa persona.