Vai Jēzus uz mācekļiem dvesa personu Svēto Garu?

"Tad Jēzus vēlreiz viņiem saka: "Miers ar jums! Kā Tēvs Mani sūtījis, tā Es jūs sūtu. Un, to sacījis, Viņš dvesa un sacīja viņiem: "Ņemiet Svēto Garu"" (Jāņ.20:21,22).
Bet, vai tad kādu personu Jēzus dvesa uz mācekļiem?!
Pirms Savas nāves Jēzus mācekļiem sacīja:

"Kas Man tic, kā rakstos sacīts, no viņa miesas plūdīs dzīva ūdens straumes.", bet

"To Viņš sacīja par Garu, ko vēlāk dabūja tie, kas Viņam ticēja; jo vēl nebija Gara, tāpēc ka Jēzus vēl nebija iegājis skaidrībā." (Jāņ.7:38,39).
Pēc savas nāves, augšāmceltais Jēzus, sacīja Marijai:
"Neaizskar Mani, jo Es vēl neesmu aizgājis pie Tēva.. pie Sava Dieva un jūsu Dieva". (Jāņ.20:17).
Tad, kad Jēzus dvesa uz mācekļiem, Viņš jau bija pabijis pie Tēva un iegājis skaidrībā (godībā) un varēja tieši apveltīt mācekļus ar Svēto Garo, to uz viņiem dvešot. Bet vēlāk (Vasarsvētkos), šādu pat Garu Jēzus sūtīja no debesīm, ko
"dabūja tie, kas Viņam ticēja" (Jāņ.7:39).
Tas bija Tēva dotais Gars:
"Un Es lūgšu Tēvu, un Viņš dos citu Aizstāvi, lai Tas būtu pie jums mūžīgi, .. Es jūs neatstāšu bāreņus, bet nākšu pie jums." (Jņ.16,18 )
Šis Gars (saukts arī Jēzus Gars) ir Tēva dotais Aizstāvis un ir veids, kā Jēzus var nākt pie tiem, kas viņam tic.
Svarīgi ievērot, ka Viņš saka:
"Es jūs neatstāšu bāreņus, bet nākšu pie jums".
Viņš arī saka:
“Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam” (Mat.28:20).
Un vēl:
“Jūs esat dzirdējuši, ka Es jums esmu sacījis: Es aizeimu un atkal nākšu
pie jums” (Jāņ.14:28 ).
Bet Gars, ko deva Tēvs, ir Tēva darbīgais spēks un izpausme. Tēvs caur Garu realizē Savu visuresamību, līdzīgi kā magnēta magnētiskais lauks realizē magnēta "visuresamību" zināmā telpā.

„Caur Savu Garu Viņš ir klātesošs visur. Caur Savu Garu un Saviem eņģeļiem Viņš palīdz cilvēku bērniem” („Lielā Ārsta pēdās”, 423).

Līdzīgi, kā magnēts caur savu magnētisko lauku orientē attālinātas dzelzs skaidiņas pēc savām spēka līnijām, tā arī Tēvs, Sava Gara spēka, iedarbojas uz mūsu apziņu, aicinot "orientēties" uz Viņa līdzību. Un no šā Gara Viņš deva arī Dēlam Savu Garu, caur ko arī Kristus var būt klātesošs visur.

„ Apgrūtināts no cilvēcīgās būtības, Kristus nevarēja vienlaicīgi atrasties vairākās vietās. Tāpēc visiem bija par labu, ka Viņš tos atstāja un devās pie Sava Tēva un sūtīja Svēto Garu kā Savu pārstāvi uz zemi. Viņš Pats atklājās kā Svētais Gars, atbrīvots no cilvēcīgās būtības un tāpēc neatkarīgs no tās. Ar Sava Svētā Gara starpniecību, Viņš visur var būt klāt kā Visuresošs” (Manuscript Release, Band 14, S. 23).

Un caur šo Tēva doto Garu, kas
"nerunās no Sevis paša (jo tas ir Tēva Gars) .. Viņš ņems no tā, kas ir Mans" (Jāņ.16:13,14), jo

"Viss, kas Tēvam pieder, pieder Man; tāpēc Es jums sacīju, ka Viņš ņems no tā, kas ir Mans, un jums to darīs zināmu." (Jāņ.16:15).
Un šis, Tēva dotais

“ Svētais Gars ir dvēseles Iepriecinātājs, tā ir Kristus personīgā klātbūtne. ”(Review and Herald, 9 Nov., 1892).