Runājot par trīsvienības izpratni mūsu ēras I un II gadsimtā, jāsaka, ka šķiet dīvaina “šķēpu laušana” par šo tēmu, jo šodien Bībelē ir atrodami divi panti, kam, šajā jautājumā, būtu jāieved nepārprotama skaidrība . Šie panti ir:

"Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā..." (Mat.28:19)

un

"Jo trīs ir, kas dod liecību debesīs: Tēvs, Vārds un Svētais Gars, un šie trīs ir viens. Un trīs ir, kas liecina virs zemes: Gars, ūdens un asinis, un šie trīs ir kopā.” (1.Jņ.5:7,8)

Liekas savādi, ka pie šādām spēcīgām liecībām bija vajadzīgi pieci gadsimti, lai trīsvienības koncepcija baznīcā galīgi nostiprinātos. Jāsaka, ka man personīgi šie panti, kad kristījos SDA draudzē bija arguments, kas neprasīja nekādus papildus pierādījumus un jebkādu citu Bībeles citātu jēga tika atvasināta pamatojoties uz šo pantu autoritāti.

Negribētos domāt, ka to laiku erudītie teologi nebūtu ņēmuši vērā šīs liecības. Kā gan izskaidrot šo fenomenu.

Sākšu ar apgalvojumu grāmatā “Троица: тайна и откровение”: “Agrākie no mums pieejamajiem kristīgajiem rokrakstiem, iekļautajiem Jaunās Derības sastāvā, skaidri parāda Tēvu, Dēlu un Svēto Garu. Saskaņā ar Mat.28:19, pirmkristiešu kopienām ir jāuzņem jaunatgrieztos, kristot tos "Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā". Katra no trijām Dievišķīgajām Būtnēm, neapstrīdami, ieņēma centrālo vietu dievkalpojumos un pirmo kristiešu ticējumos.”

Ja jau pirmkristieši tā darījuši, tad par ko gan bija jāstrīdas vairākus gadsimtus. Tomēr izpētot Apustuļu darbus un citas Jaunas Derības grāmatas nekur nav atrodamas nekādas liecības par kristīšanu pēc trinitārās formulas, toties vienmēr tiek pieminēts, ka ļaudis tikuši kristīti «Kunga Kristus vārdā».

Rodas secinājums, ka vai nu mācekļi bija piemirsuši Kristus pavēli, vai arī sākotnējais Mat.28:19 teksts nesaturēja to daļu, kura pavēl kristīt Trīsvienības vārdā.

Visi “Agrākie no mums pieejamajiem kristīgajiem rokrakstiem”, satur Mat.28:19 tādu, kā tas lasāms šodienas Bībeles tulkojumos, attiecas uz uzrakstīšanas laiku pēc Nikejas koncila un visi tie satur trinitārās kristību formulas burtisku tekstu. Bet daudzos avotos, kas uzrakstīti pirms Nikejas koncila, citējot šo Mateja evaņģēlija vietu, tāda teksta, kurā būtu trinitārā kristību formula, nemaz nav. Acīmredzot tur citēts no senākiem rokrakstiem, kas nav saturējuši šo trinitāro kristību formulu. Viens no rokrakstu autoriem bija Cezarejas Eisebijs un vai tad viņš, kā trinitārisma piekritējs, citējot šo pantu ar Jēzus vārdiem, būtu ignorējis šādu trinitārās kristību formulas tekstu!

Tādējādi, rodas loģisks secinājums par izdarītu vēlāku viltojumu. Pie tam nav ziņu, ka būtu saglabājies kāds Eisebija lietotais rokraksts, bet, ka tāds ir pastāvējis, liecina šie agrākie Mateja evaņģēlija panta citējumi. Pats fakts, ka šie rokraksti vairs nav atrodami apstiprina aizdomas par tendenciozu viltojumu trinitārās teorijas labā.

Attiecībā par 1.Jņ.5:7,8: "Jo trīs ir, kas dod liecību [debesīs: Tēvs, Vārds un Svētais Gars, un šie trīs ir viens. Un trīs ir, kas liecina virs zemes:] Gars, ūdens un asinis, un šie trīs ir kopā”, ir skaidri zināms, ka teksta daļa [ ] -iekavās (šādi šīs iekavas ir pielietotas Glika Jaunās Derības tulkojumā) ir iespraudums (viltojums).

Pie šādiem secinājumiem Bībeles pētnieki nāca, kad tikai ar 19. gadsimta vidu, kad tika no jauna atklāti daudz Bībeles rokrakstu un tos izpētot atklājās, ka teksts daudzos šajos rokrakstos nesakrita ar tekstu citos vēlāk datētos rokrakstos. Tā ļoti svarīgas izmaiņas atklājās fragmentā no 1.Jņ.5, tā kā tieši tā teksta daļa, kas tiek izmantota kā pierādījums mācībai par Trīsvienību, nebija sastopama senākos rokrakstos un kopijās. Tādējādi līdz pat 20. gadsimta sākumam augstāk pieminētie divi teksti no Jaunas Derības tika uzskatīti par Trīsvienības mācības galveno pamatojumu. Bet savādi, ka šodien šie teksti joprojām figurē kā mācības sastāvdaļa un par to patieso izcelsmi vai apšaubāmību maz kas zina. Kaut gan jāsaka, ka pēdējā laikā antitrinitārās aktivitātes ir piespiedušas 1.Jņ.5 izdarīto viltojumu atzīt pat adventistu baznīcai:

“Dažos citos Bībeles tulkojumos, tāpat kā latviešu Bībelē, 1. Jņ. 5:7,8 lasām: "Jo trīs ir, kas dod liecību debesīs: Tēvs, Vārds un Svētais Gars, un šie trīs ir viens. Un trīs ir, kas liecina virs zemes: Gars, ūdens un asinis, un šie trīs ir kopā." Vienīgā problēma ir tā, ka šie vārdi acīmredzot pierakstīti vēlāk, jo senajos manuskriptos nav atrodami.

Bībeles pētnieki ir vienisprātis, ka šie teikumi pievienoti vēlāk - iespējams, lai atbalstītu mācību par Trīsvienību.” (Sabatskolas materials. “Jāņa vēstules” Jūl. Aug. Sept. 2009.g. 65.lpp.)