Šodien SDA draudzē pastāv uzskats, ka par spīti tam, ka TRĪSVIENĪBAS doktrīna nebija draudzes mācībā līdz pat 1931.gadam (ziņa par šīs doktrīnas ieviešanu draudzē pirmoreiz parādījās adventistu gadagrāmatā, sešpadsmit gadus pēc Elenas Vaitas nāves, tomēr oficiāli doktrīna tika pieņemta tikai 1980.gadā) un neskatoties uz to, ka daudzi SDA draudzes pionieri noraidīja TRĪSVIENĪBU, kā maldu doktrīnu, Elena Vaita, it kā, nekad neesot pret to iestājusies, bet viņai tikai līdz 19.gs. 90-jiem gadiem, atrodoties zem Urija Smita un dažu citu brāļu negatīvās ietekmes, bijusi par to nepareiza sapratne. Bet jau no 19.g.s. 90-ajiem gadiem viņai pēkšņi sākusi atklāties "pareiza" TRĪSVIENĪBAS sapratne, līdz ar ko viņa, nevienam nemanot, sākusi gatavot draudzi TRĪSVIENĪBAS mācības pieņemšanai, pie kuras draudze, it kā "vienprātīgi", nonākusi piecpadsmit gadus pēc viņas nāves, kad četri brāļi, no draudzes vadošajiem darbiniekiem, uzdrošinājās nopublicēt gadagrāmatā - visu adventistu vārdā, ka, it kā, visa draudze tic TRĪSVIENĪBAI un pieņem šo mācību, jo kam gan vēl, kā šiem četriem brāļiem vadītājiem, labāk, nekā citiem, zināt, kam tic septītās dienas adventisti. Taču arī pārējie draudzes pionieri (pēc mūsdienu vadības apgalvojuma) nekad nebūtu noraidījuši TRĪSVIENĪBU, ja vien kristietībā nebūtu ticis izplatīts sagrozītais priekšstats par šo "patiesību", kādēļ. SDA draudze tikai 20. gadsimtā varēja atklāt pasaulei "pareizu" trīsvienības sapratni.