Kam ticam mēs?! (Vai tad nejūtaties šķīstīti Kristus asinīs ?!)
Šis ir visas tēmas īss kopsavilkums.
Tātad, Kristus gaidītāji 1843/44. gadā ticēja, ka nāks Kristus, kurš ir pie Tēva labās rokas - Vissvētākās vietas debesīs, no kuras izies, lai šķīstītu šo zemi. Kamdēļ viņi ticēja tieši tā, varat lasīt tēmā “01. Kam ticam mēs?! (Kam ticēja Kristus gaidītāji)”.

Kad Kristus neatnāca viņi, meklējot izskaidrojumu, nolēma, ka Kristus visu laiku ir kalpojis Svētajā vietā un tad tikai pārgājis uz Vissvētāko vietu. Līdz ar to tika izveidota mācība, ka debesīs ir templis esot līdzīgs zemes templim, ar divām kalpošanas telpām. Mācība, ka Kristus pirmajā telpā veicis salīdzināšanu, bet, ieejot Vissvētākajā vietā, esot uzsācis pēdējo, Savas Augstā priestera kalpošanas, otro fāzi - pirmstiesas izmeklēšanu. Un tas nozīmējot visu grēku caurskatīšanu un izvērtēšanu. Šāda mācība izrietēja no toreizējā uzskata par glābšanu darbos, kādēļ arī daudzus desmitus gadu draudzē nekādi nevarēja pieņemt mācību par glābšanu žēlastībā (jeb taisnošanu ticībā). Šī vēsts tika sludināta no 1888.gada, bet pieņemta tikai 1974.gadā pēc Desmonda Forda ieteiktā formulējuma. Vairāk lasiet tēmā “02. Kam ticam mēs?! (Vai Jaunā gaisma?)”.

Vecās Derības tempļa kalpošanas būtība īsumā, ļoti vienkāršoti ir, ka caur Vecās Derības Svētnīcas kalpošanu tika attēlota Jaunās Derības dievkalpošana. Tauta nožēloja grēkus un pienesa ēnas upuri un saņēma ēnas piedošanu, kas īstenojās ar īstā upura – Kristus nāvi. Arī mēs Jauajnā Derībā nožēlojam grēkus un lūdzam piedošanu, bet upuri ir jau pienesis pats Kristus.
Vecās Derības gadskārtējā kalpošana Vissvētākajā vietā attēloja pāriešanu uz Jaunās Derības attiecībām un, tieši, Kristus upurnāvi un atbildības uzlikšanu sātanam par ļaužu izdarītajiem, nožēlotajiem un piedotajiem grēkiem
Tādējādi, Jaunajā Derībā,1.telpas ēnas kalpošana ir izbeigusies un Kristum nebūtu ko darīt 1.telpā, tāpēc nav pamata uzskatīt, ka Debesu svētnīcā tāda jebkad būtu bijusi. Vairāk par šo “03. Kam ticam mēs?! (Viņu grēkus un viņu netaisnības vairs nepieminēšu)”

Tātad, kopumā Zemes templis (svētnīca) bija Tēva un Dēla glābjošās kalpošanas ēna jeb praktisks uzskates līdzeklis, lai veidotu tautas sapratni par glābšanu. Zemes templī bija visi šīs kalpošanas atribūti gan simbolos (jeb ēnās), gan īstajās lietās. Tur bija Derības šķirsts ar Dieva 10 baušļiem, tātad Dieva likums (īstā lieta). Kvēpināšana uz kvēpināmā altāra simbolizēja lūgšanas uz Dievu, degošs eļļas lukturis – Dieva Svēto Garu, bet skatāmās maizes Kristus miesu. Tā kā zemes templis bija glābšanas darba simbolisks attēlojums, tad, pats par sevi, templis nesastāda kādu vērtību un, tāpēc nav jāpatur lietošanā nekādos veidos. Attiecībās ar Dievu runa var būt tikai par garīgiem tempļiem. Vienā no nozīmēm, tas ir mūsu ciešās attiecības ar Tēvu un Dēlu, kas dod mums iespēju garīgi pieiet pie Dieva žēlastības troņa debesīs. Vairāk par šo tēmā “04. Kam ticam mēs?! (Kā ēna bija zemes svētnīca?)”

Ticības mācība par Izmeklēšanas tiesu nekādi nav saskaņojama ar mācību par taisnošanu ticībā. Tās abas viena otru noliedz.
SDA ticības pamatmācībās 9.nod. sacīts: “..kas ticībā pieņem šo salīdzināšanu var mantot mūžīgo dzīvību ..” “no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, ..” (Ef.2:8 )
Bet 24.nod. to noliedz “1844. gadā .. Viņš iegāja savas salīdzinošās kalpošanas otrajā stadijā. Tā ir izmeklēšanas tiesa kura ir daļa no galējās visu grēku izmeklēšanas.”
Šāda nesaskaņa mācībā tiek uzturēta, jo uzskata, ka atsakoties no mācības par Izmeklēšanas tiesu no 1844.gada, sabrūkot SDA pastāvēšanas pamats.
Tomēr šis pamats ir pavisam, kas cits. Adventisti, Kristus gaidītāji, bija izgājuši no Bābeles baznīcām un atteikušies no tās maldiem, tai skaitā pagāniskās trīsvienības dogmas un tika svētojušies no grēka. Un šādi cilvēki vēlāk nodibināja SDA draudzi. Vairāk par šo tēmā “05. Kam ticam mēs?! (Kāds ir patiesais SDA draudzes draudzes uzsākuma un pastāvēšanas pamats)”

Visu šo maldu, par 1844.gadu, pamatā bija šī datuma nepareiza noteikšana. 1844.gada aprēķināšanai tika izmantots Dan.8.nod. uzdotais laiks - “divi tūkstoši trīs simti vakari un rīti”, pārvērsts par 2300 gadiem. Bet par šo 2300 gadu sākumu pieņēma 457.g. pirms Kristus, kurā sākās jūdu tautai dotais 490 gadu pārbaudes un atgriešanās laiks (Dan.9.nod.). Tā tika iegūts 1844.gads. Bet no Dan. 8.nod. redzams, ka 2300 vakaru un rītu periods sākās aptuveni 300 gadus vēlāk, pēc 490 gadu perioda sākuma, ar mazā raga (bargā un viltīgā ķēniņa, 23.p.), kā postītāja, izaugšanu no viena no četriem āža ragiem. Tuvāk tēmā “06. Kam ticam mēs?! (Vai 1844. gads noteikts pareizi?)”.

Ir pamatots iemesls uzskatīt, ka runa nav par gadiem, bet 2300 burtiskām dienām. Dan.8.nod. runāts par jūdu lielākā svētuma - Dieva tempļa apgānīšanu ar tai sekojošu sacelšanos un cīņu par tempļa atbrīvošanu un šķīstīšanu. Tas ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem jūdu tautas vēsturē, piemiņai par to svin Hanukas svētkus. Šie notikumi ilga tieši 2300 burtiskas dienas. Tuvāk tēmā “07. Kam ticam mēs?! (“divi tūkstoši trīs simti vakari un rīti” - gadi vai dienas)”

Ja iedziļināmies šo notikumu vēsturiskajā realitātē, tad atrodam, ka ir pamats runāt par Antioha gara izpaušanos 4.zvēra (Dan.7.nod.) mazā raga (pāvestības) darbībā, kas parādījās vēlāk, Jaunās Derības laikā.
Kamdēļ rakstu par šo visu. Ir vairāki iemesli, bet galvenais ir aicinājums pilnībā pieņemt mācību par taisnošanu ticībā (jeb glābšanu žēlastībā) un tas nozīmē atteikties no nebibliskās mācības par Izmeklēšanas tiesu.
Tamdēļ vēlos jautāt: “Vai, kad patiesā grēku nožēlā jūs ejat pie [i]“žēlastības troņa, lai saņemtu apžēlošanu un atrastu žēlastību, palīdzību īstā laikā””, vai tad nejūtaties šķīstīti Kristus asinīs un mazgāti no sava nožēlotā grēka vai arī drebēdami gaidāt neziņā, kad pirmstiesas izmeklēšanā tiks caurskatīti un izvērtēti jūsu nožēlotie grēki?![/i]